Preiļu baznīcas draudzes kora repertuārs
Preiļu baznīcas kora repertuārs
Laikmeta un mācītāju ietekme uz repertuāru
Lai arī mises (dievkalpojums katoļiem) gaita visur ir vienāda, tad tomēr katrā draudzē baznīcas kora repertuārs niansēs un detaļās atšķiras. Preiļos koris pārsvarā dzied latgaliski, dažas dziesmas arī latīņu valodā, reizēm (galvenokārt baznīcas svētkos)- latviski. Loģiski, ka repertuārs cieši saistīts ar svētās mises norisi un vispārpieņemtām tradīcijām. Jau no katoļu baznīcas pirmsākumiem pastāv noteikta kārtība, kāda jāievēro, piedaloties misē. Šeit turpmāk aprakstīti tikai tie dievkalpojuma elementi, kas tieši saistīti ar kora dziedāšanu. Mise sākas ar ievaddziesmu (introitu), tiek dziedāts piemērots, dievkalpojuma raksturam atbilstošs psalms (ērģelnieks saskaņo ar mācītāju). Pēc Dieva žēlastības izlūgšanās (Kyrie eleison) tiek dziedāta Gloria, kas ir sena kristiešu slavas himna. Tad mācītājs lasa Svētos Rakstus, starplaikos notiekot dziedājumiem, kas attiecīgi pieskaņoti lasītā saturam (pēc pirmā lasījuma dzied kādu psalmu, pēc otrā parasti Alleluja un kādu teicienu no Sv. Rakstiem). Seko Credo- ticības apliecinājums. Koris atkal dzied pēc prefācijas- Svēts, svēts, svēts. Sv. Komūnijas laikā izpilda Dieva Jērs. Pēc Komūnijas var dziedāt pateicības dziesmu (33. psalma fragments).
Tik tālu- par tradicionālo mises norisi un obligātajiem dziedājumiem, taču tas vēl nebūt nav viss Preiļu baznīcas kora repertuārs. Pirms mises sākšanās tiek dziedāta Mēs ceļūs kreitam, mises laikā, atbildot mācītājam, dzied Kungs, apsažāloj par mums (arī Gloria), pirms Komūnijas Tāvs myusu. Repertuārs var tikt papildināts, galvenokārt jau dažādos baznīcas svētkos. Piemēram, Jaunavas Marijas mēneša laikā atbilstošas dziesmas par godu Sv. Jaunavai Marijai, tāpat arī adventes laikā (piemēram, M. Celminska komponēto Slēdz debess vārtus vaļā). Gavēņa laikā dzied Ryugtōs sōpes, ja aizlūgums par mirušo- Kunga eņģeļs. Svinīgos brīžos dievkalpojuma noslēgumā bieži izpilda Te Deum laudamus, vēl no dziesmām latīņu valodā bieži dziedāta C.Sosnovskas komponētā Libera me Domine.
Protams, ka arī baznīcas kora repertuāru visai cieši ietekmē laikmets. Pirmkārt jau to ietekmē katrs ērģelnieks un katrs mācītājs. Tiek izdoti arī jauni dziesmu krājumi, kuros parādās savādāki dziesmu tekstu atdzejojumi. Lai arī kora dalībnieku, tāpat arī mācītāju attieksme pret šādiem jauninājumiem ir bijusi visai skeptiska, tad, vecajām grāmatām nolietojoties, pakāpeniski jāpāriet uz jaunām. Līdz pat 20.gs. 90. gadu sākumam koris dziedājis t.s. Apšenieka dziesmas. Šo krājumu sagatavojis un pats arī izdevis P. Apšenieks, kurš strādājis par mācītāju arī Preiļos. Krājumam 592 lpp., ļoti liels dziesmu apjoms, bet tikai dažām dotas arī notis. Līdz 1935.g., kad šis krājums vēl nebija iznācis, baznīcā dziedājuši no vēl vecākām grāmatām. Preiļu baznīcas draudzes kora dziedātājai E. Vanagai vēl saglabājušās divas mātes (varbūt vēl vecākas) dziesmu grāmatas. Lai arī tām trūkst titullapas, visdrīzāk tās varētu būt 1904. gadā izdotas. (Toreiz, pēc drukas aizlieguma atcelšanas, tika atkārtoti izdotas (pārdrukātas) vairākas vecās(sākot ar 1730.g. līdz 1857.g. iznākušās) dziesmu grāmatas.) E. Vanaga arī stāsta, ka māte no tām dziedājusi, Preiļu baznīcā ejot. Par vēl senāku vēsturi datu trūkst.
Šobrīd koris dzied no grāmatas Teicim kungu, kā arī no trīsdaļīga krājuma "Teicit kungu", kurā apkopotas galvenokārt M. Celminska komponētas dziesmas. Repertuāra papildināšanai tiek izmantots V. Višteļa sakārtotais krājums Dziedāsim tam Kungam (1974.g. izdevums), kā arī dziedājumi no 1937.g. izdotā krājuma Musica Sacra. Kora repertuārā ir V. A. Mocarta, J. S. Baha, J. Grabovska, J. Haidna, J. Grūbera, F. Šūberta, J. Singerberga un daudzu citu komponistu skaņdarbi. Kora repertuārā ir šādas mises:
M. Hallers "MISSA TERTIA";
M. Hallers "MISSA QUATRA";
M. Celminskis "SVĀTŌ MISE;
T. Bojasinskis "SVĀTŌ MISE;
R. Jermaks "SVĀTŌ MISE.
Kā jau teikts, dažādiem mācītājiem bijušas dažādas prasības, arī strīdi, saistīti ar repertuāra izvēli un izpildīšanu. Piemēram, A. Budže gribējis, lai Libera me Domine tiktu dziedāta latīniski, P. Gugāns neiebildis arī pret tās izpildīšanu latgaliski, bet, sākot strādāt J. Stepiņam, koristiem atkal vārdi bijuši jāiemācās latīniski.
Kora repertuāra ir daudzveidīgs, koris dzied dziesmas vairākās valodās, dažādu laikmetu skaņdarbus, līdzās mūsdienu dziesmām tiek izpildīti pirms vairākiem gadsimtiem komponēti darbi. Kora repertuārā ir gan latviešu, gan ārzemju autoru skaņdarbi.