Baznīcas mūzikas attīstības pirmsākums Latgalē
Mūzika Latgales baznīcās 20.gs.
Ir grūti noteikt baznīcas mūzikas attīstības pirmsākumus Latgalē, jo jau sen tika dziedātas baznīcas dziesmas latgaliski.
Dominikāņu mūki no Polijas Latgalē cēluši baznīcas, klosterus, viņi arī bijuši pirmie, kas veicinājuši mūzikas ienākšanu un attīstību Latgales baznīcās.
17.gs. tika izdotas pirmās lūgšanu un dziesmu grāmatas, draudzēs melodijas strauji izplatījās arī mutvārdu ceļā.
Par Latgales muzikālās domas prelūdiju ir uzskatāms 1913. gads, kad Pēterpilī baznīckunga Franča Trasuna vadībā tiek dibināta pirmā muzikālā biedrība ar mērķi modināt tautisko pašapziņu. Lai gan tā pastāvēja tikai nepilnu gadu, tomēr tajā darbojās arī koris Jēkaba Graubiņa, Fridriha Obšteina, Vincenta Gorželnjavska vadībā. Viņu repertuārā galvenokārt bija latgaļu baznīcas dziesmas un laicīgie skaņdarbi. Tāpēc šo biedrību mēs varam nosaukt par tautas un baznīcas mūzikas šūpuli.
No 1910. gada Jāzeps Krīvāns veicis privātu ērģelnieku apmācību.
No 1012. gada ērģelnieki sāka organizēties vienotā organizācijā un rīkot apmācības kursus.
1922. gadā Rēzeknē J. Krīvāna, bet 1923. gadā Daugavpilī N. Vanadziņa vadībā ar Romas katoļu Baznīcas Ērģelnieku biedrības palīdzību tiek noorganizēti ērģelnieku kursi. 20.gs. 30. gados Latgales draudzēs strādāja jau 25 ērģelnieka J. Krīvāna izglītotie audzēkņi. (Vairāki no tiem, arī pats J. Krīvāns, strādājuši Preiļu baznīcā.)
Līdz ar Latgales ērģelnieku iesaistīšanos baznīcas mūzikas aktualitātēs, vērojams kvalitatīvs kāpums arī koru izaugsmē. Katrā draudzē tika organizēti jauktie kori, kas repertuāru izvēlējās no Jūlija Rozīša sakārtotā un izdotā krājuma Musica Sacra (1937.g.).
20.gs. 30. gadu latgaļu baznīcu dziesmu krājumi ietver 80% poļu, 19% citu tautu un tikai 1% savas tautas dziesmu.
Vērtīgākā latgaļu sakrālā mūzika nav atrodama nedz dziesmu krājumos, nedz kādos citos izdevumos, tā dzīvo tautā. Tautas krātuvēs glabājas arī ļoti daudzas neskartas vai mazzināmas psalmu melodijas.
1931. gada 15. augustā notika pirmie katoļu dziesmu svētki Aglonā. Šādi dziesmu svētki tika rīkoti arī 1935. gadā. Draudžu kori piedalījās arī vispārējos Latgales novada dziesmu svētkos 1940. gadā Daugavpilī. 20.gs. 20.-30. gadi baznīcas kultūras attīstībā uzskatāmi par nozīmīgāko pilnveides un kāpuma laiku.
20.gs. 40.-80. gados vērojams baznīcas mūzikas pagrimums visā Latvijā, jo gan emigrējuši, gan deportēti daudzi priesteri, mūziķi. Ērģelnieku darbība šajā laikā bija ļoti ierobežota, pat aizliegta, tomēr daži ērģelnieki (piem., Pēteris Sarkanis) komponēja. Ērģelnieks Mamerts Celminskis turpināja neoficiāli vadīt ērģelnieku kursus, pats komponēja mises, himnas, dziesmas. Emigrējušie latgaļi baznīcas mūziku kopa un popularizēja ārzemēs.
20.gs. 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā Sv. Mises liturģijā latīņu valoda tika aizstāta ar vietējās tautas valodu. Šajā laikā sāka rasties lielas formas liturģiskie darbi, piem., M. Celminska mises, himnas, R. Jermaka mises, himnas latviešu valodā. Romualds Jermaks ir pirmais latviešu profesionālais komponists, kurš ir pievērsies katoļu liturģiskajai mūzikai. Šajā laikā darbību atsāka ērģelnieku skolas kursi. 1993. gadā Rēzeknes mūzikas koledžā to mācīja Bernadete Everse, Daugavpils mūzikas koledžā- Romualds Jermaks.
80. gadu beigās un 90. gadu sākumā raksturīgas arī negatīvas iezīmes sakrālās mūzikas laukā. Šajā laikā spilgti izpaudusies vienkāršošanas tendence. Populāras kļuvušas vienbalsīgās, t.s. tautas mises, kas nesekmē nedz jaunu koru veidošanos, nedz to mākslinieciskā izpildījuma kvalitātes celšanos. Latgalē ieceļojis modernisma jeb jauno vēju virziens, tautā izplatījušās dziesmas no franču harizmātisko kustību krājumiem un pašmāju komponistu ražojumi. Ļoti bieži šo dziesmu autoriem nav ne mazākās izpratnes par sakrālās mūzikas būtību un tās tradīcijām. Šai mūzikai ir jābūt atturīgi cēlai, svinīgai, nevis dejiskai, ekspresīvai vai pesimistiskai. Jaunie gara darbi nereti traucē un izspiež katoļu gadsimtiem kopto vietējās tautas dziesmu.
Latgales baznīcās vērojamas atšķirības dziedāšanā pilsētu vai rajonu centru un lauku ciematu draudzēs. Rēzeknē, Daugavpilī, Krāslavā, Preiļos, arī Varakļānos, Viļakā, Aglonā, Dagdā, Viļānos, Višķos un vēl dažās pilsētās dzied pieredzes bagāti kori spējīgu diriģentu- ērģelnieku vadībā, jo šīm draudzēm ir finansiālas iespējas, kaut vai minimālas, bet tomēr tās spēj algot ērģelniekus. Tas nodrošina kvalificētu kadru piesaisti un kora darba atdevi gan parastajās svētdienās, gan atlaidās un vizitācijās.