Galvenās atziņas par Preiļu baznīcas draudzes muzikālajām tradīcijām un to kopēju darbību
Līdzšinējos vēstures
pētījumos un periodikā informācijas, kas tieši attiecas uz Preiļu baznīcas draudzes
kora vēsturi un Henrika Novicāna darbību ir ļoti maz.
Preiļu muzeja un Preiļu 1.vidusskolas arhīvos nav piemērotas informācijas.
Preiļu bibliotēkas arhīva informācija par šo tēmu ir ļoti nepilnīga.
Pēc tagadējā Preiļu baznīcas mācītāja J. Stepiņa teiktā jāsecina, ka nekādos
baznīcas arhīvos neparādās informācija par baznīcas kori un ērģelniekiem, lai arī
tos pieņem un par ziedojumiem algo mācītājs. Iespējams, ka šāda informācija ir,
taču nav paredzēta publiskošanai.
Informācija, kas iegūta no aptaujātajiem cilvēkiem, ir nepilnīga, tai trūkst
hronoloģiskas un faktoloģiskas precizitātes. Par kora pirmsākumiem informācija nav
saglabājusies, jo tas nekur nav dokumentēts, un cilvēki, kas tajā laikā bijuši
saistīti ar kori, ir jau miruši.
Padomju laika periodikā nav atrodama informācija par reliģiskām norisēm, arī
cilvēku atmiņas par šo laiku ir nepilnīgas, tāpēc precīzas informācijas par
baznīcas kora un ērģelnieku darbību šajā laika posmā nav.
Droši zināms, ka koris jau darbojies 20.gs. sākumā (1905.g.). Līdz tam par kora
darbību ziņu nav.
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā (20.- 30.gadi) koris bija labi sagatavots un
konkurētspējīgs, tas pildīja ne tikai tiešās funkcijas- dziedāt dievkalpojuma
laikā,- bet piedalījās dažādos koru festivālos, dziesmu svētkos u.c.
Padomju okupācijas laikā baznīcas koris sabiedriskajā dzīvē ārpus baznīcas vairs
nepiedalījās, tajā pārsvarā dziedāja vairs tikai entuziasti. Tā kā šajā laikā
H. Novicānam nācās pamest darbu baznīcā, korim nebija pastāvīga un talantīga
vadītāja, kā arī iekšējo nesaskaņu dēļ kora mākslinieciskais līmenis kritās.
Arī šobrīd baznīcas kora nozīme un izpildījuma kvalitāte vairs nav sākotnējā.
Kori vadījuši ērģelnieki, kas strādājuši Preiļu baznīcā. To bijis ļoti daudz,
ar kori ir strādājuši ievērojami Latgales kultūras darbinieki, taču jāatzīst, ka
nozīmīgāko ieguldījumu devis H. Novicāns.