Ledus
Trauku ar ūdeni ieliekot ledusskapja saldētavā, pēc kāda laika ūdens ir sasalis. Ja ūdeni atdzesē zem 0 ^oC, tas sasalst un kļūst ciets. Sasalušu ūdeni sauc par ledu. Jūras aizsalst, kad ūdens temperatūra pazeminās līdz -1,9^oC . Jūras ledus nav biezāks par 5 metriem. Tā kā ledus aizņem lielāku telpu nekā ūdens, tad sprotams, ka ledus gabals ir nedaudz vieglāks nekā tik pat liels daudzums ūdens. Tāpēc ledus peld, bet neliela tā daļa ir virs ūdens.   Ļoti uzskatāms piemērs ir aisbergi- sasaluši ledus kalni. Tie peld pasaules okeānu aukstajā ūdenī, un tikai aisberga virsotne atrodas virs ūdens. Tikai aptuveni 1/7 daļa aisberga ir redzama uz okeāna virsas, lielākā daļa ir zem ūdens.
Vasarā Arktikā un Antarktikā milzīgi ledus laukumi salūst un vējš tos aizdzen jūrā. Tie dreifē okeānā, radot briesmas kuģiem. Aisbergi pēc lieluma ir ļoti dažādi.Arktikā- tie var būt tikai klavieru lielumā, bet Antarktikā- milzeņi, kas var sasniegt 8 km garumu. Katru gadu no Grenlandes ledājiem atlūst apmēram 10 000 aisbergu. Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka ledus aisbergos caurmērā ir 5000gadus vecs.
Augstākais aisbergs, kāds jebkad ir novērots, bijis 167m augsts- augstāks nekā Sv.Pāvila katedrāle Londonā. Tas novērots pie Grenlandes 1958.gadā. Lielākais aisbergs, kāds redzēts, bija vairāk nekā 335 km garš un 97 km plats- pēc platības trīs reizes lielāks par Kipru.