Sarkanai un oranžsarkanai krāsai ir spēcīga psihofizioloģiskā iedarbība, tās uzbudina nervu sistēmu un paātrina sirdsdarbību. Oranžo un sarkano krāsu dēvē par kliedzošām. Šīs krāsas telpā it kā pastiprina trokšņus, karstumu un citus uztveres kairinājumus. Sarkanas krāsas iedarbība ir ļoti intensīva un tieša. Tādēļ pat nelielos laukumos tā izskatās iespaidīga, bet lielos - izliekas pat draudoša. Oranžā krāsa rada jautrāku un priecīgāku noskaņojumu. Tai ir sarkanas krāsas iedarbības spēks un dzeltenas krāsas mirdzums. Sarkanā vai oranžā krāsā nokrāsotas virsmas it kā tuvojas, tādēļ šādi krāsoti griesti telpu dara zemāku un platāku, bet sarkana gala siena telpu saīsina. Sarkanā krāsa neder telpās, kur daudz trokšņu. Oranža virsma mazāk nekā sarkanā uzbudina nervu sistēmu, tā vairo jautru un možu noskaņojumu.

Dzeltenā krāsa rada siltu, jautru un priecīgu noskaņojumu. Tā stimulē smadzeņu darbību, tādējādi aktivizējot domāšanu, taču tā var izraisīt arī agresivitātes reakcijas. Dzeltena krāsa ienes telpā it kā saules mirdzumu. Dzelteni krāsotas virsmas rada ilūziju, it kā sienas vai griesti kļūtu vieglāki. Lielās virsmās dzeltenā krāsa nomāc tumšās krāsas.

Zilā krāsa ir pasīva. Tā nomāc nervu sistēmu, palēnina pulsu. Zila krāsa mazina trokšņus un citus kairinājumus. Lielās virsmās tumši zilā krāsa rada drūmu noskaņu. Tumšzilā krāsa telpā labi sapludina dažādas virsmas. Gaiši zilā un zilganpelēcīgā krāsa telpai piešķir mierīgu noskaņu.

Zaļā krāsa mazina trokšņus un citu uztveres kairinājumu iespaidu, bet nav tik pasīva un vēsa kā zilā krāsa. Zaļā krāsa nomierina nervu sistēmu, tā rada mierīgu un līdzsvarotu noskaņu telpā. Tā sevišķi noderīga telpām, kurās cilvēki ilgstoši strādā koncentrētu garīgu darbu. Zaļā krāsa ir vienīgā, kas arī lielās virsmās labi harmonē ar balto krāsu. Gaiši zaļā krāsā krāsotas lielas virsmas kļūst it kā vieglākas.

Violetā krāsa atrodas spektra rindas galā un, tāpat kā sarkanā,  ātri nogurdina un nomāc cilvēka uztveri. Violeti krāsota virsma šķiet smaga. Violetā krāsa noderīga tikai nelielu vai tādu virsmu nosegšanai, kuras apskata īsu laiku. To lieto, lai ienestu pārmaiņas noformējuma krāsu gammā.

Baltā krāsa, tāpat kā dzeltenā, pārstaro tumšākus blakus toņus un samazina to intensitāti. Baltā krāsa ļoti nogurdina acis lielos laukumos. Lielās virsmās tā ar pārējiem telpas toņiem nerada līdzsvaru, rada atspīdumu. Nelielās virsmās baltā krāsa palīdz skaidrāk uztvert citos toņos nokrāsotas virsmas.

Melnā krāsa lielās virsmās rada smagu, drūmu iespaidu. Blakus melnajai spilgtās krāsas kļūst sulīgākas un gaišākas, sāk it kā starot. Lielu telpu virsmas melnos toņos krāso reti, jo tad telpa mazāk atstaro gaismu, kļūst drūma un nomācoša. To biežāk lieto atsevišķu nelielu virsmu krāsošanai blakus spilgtajiem krāsu toņiem.

Pelēkā krāsa atsevišķi ir neizteiksmīga. Kopā ar citām krāsām tā gan pati iegūst raksturu un izteiksmi, gan palīdz veidot un uztvert dažādas krāsu nianses. Pelēkā krāsa un tās nianses (zaļganpelēka, zilganpelēka) piemērotas mierīgas vides veidošanai. Tā noder arī par fonu krāsainiem elementiem.

Brūnā krāsa ir samēra neitrāla, to viegli saskaņot ar citām krāsām. Brūnā krāsa it kā pasvītro virsmas smagumu, bet dara telpu mājīgāku. Tā labi apvieno un saskaņo spilgtos krāsu toņus, tādēļ brūno krāsu lieto laukumu nodalīšanai.