Sarkanai un oranžsarkanai krāsai ir spēcīga
psihofizioloģiskā iedarbība, tās uzbudina nervu sistēmu un paātrina
sirdsdarbību. Oranžo un sarkano krāsu dēvē par kliedzošām. Šīs krāsas
telpā it kā pastiprina trokšņus, karstumu un citus uztveres kairinājumus.
Sarkanas krāsas iedarbība ir ļoti intensīva un tieša. Tādēļ pat nelielos
laukumos tā izskatās iespaidīga, bet lielos - izliekas pat draudoša. Oranžā
krāsa rada jautrāku un priecīgāku noskaņojumu. Tai ir sarkanas krāsas
iedarbības spēks un dzeltenas krāsas mirdzums. Sarkanā vai oranžā krāsā
nokrāsotas virsmas it kā tuvojas, tādēļ šādi krāsoti griesti telpu dara
zemāku un platāku, bet sarkana gala siena telpu saīsina. Sarkanā krāsa
neder telpās, kur daudz trokšņu.
Dzeltenā
krāsa rada siltu, jautru un priecīgu noskaņojumu. Tā
stimulē smadzeņu darbību, tādējādi aktivizējot domāšanu, taču tā var
izraisīt arī agresivitātes reakcijas. Dzeltena krāsa ienes telpā it kā
saules mirdzumu. Dzelteni krāsotas virsmas rada ilūziju, it kā sienas vai
griesti kļūtu vieglāki. Lielās virsmās dzeltenā krāsa nomāc tumšās krāsas.
Zilā krāsa
ir pasīva. Tā nomāc nervu sistēmu, palēnina pulsu. Zila krāsa mazina trokšņus
un citus kairinājumus. Lielās virsmās tumši zilā krāsa rada drūmu
noskaņu. Tumšzilā krāsa telpā labi sapludina dažādas virsmas. Gaiši zilā
un zilganpelēcīgā krāsa telpai piešķir mierīgu noskaņu.
Zaļā krāsa
mazina trokšņus un citu uztveres kairinājumu iespaidu, bet nav tik pasīva un
vēsa kā zilā krāsa. Zaļā krāsa nomierina nervu sistēmu, tā rada mierīgu
un līdzsvarotu noskaņu telpā. Tā sevišķi noderīga telpām, kurās cilvēki
ilgstoši strādā koncentrētu garīgu darbu. Zaļā krāsa ir vienīgā, kas
arī lielās virsmās labi harmonē ar balto krāsu. Gaiši zaļā krāsā krāsotas
lielas virsmas kļūst it kā vieglākas.
Violetā krāsa
atrodas spektra rindas galā un, tāpat kā sarkanā, ātri nogurdina un nomāc cilvēka uztveri. Violeti krāsota
virsma šķiet smaga. Violetā krāsa noderīga tikai nelielu vai tādu virsmu
nosegšanai, kuras apskata īsu laiku. To lieto, lai ienestu pārmaiņas noformējuma
krāsu gammā.
Baltā
krāsa, tāpat kā dzeltenā, pārstaro
tumšākus blakus toņus un samazina to intensitāti. Baltā krāsa
ļoti nogurdina acis lielos laukumos. Lielās virsmās tā ar pārējiem telpas
toņiem nerada līdzsvaru, rada atspīdumu. Nelielās virsmās baltā krāsa palīdz
skaidrāk uztvert citos toņos nokrāsotas virsmas.
Melnā
krāsa lielās virsmās rada smagu, drūmu iespaidu. Blakus
melnajai spilgtās krāsas kļūst sulīgākas un gaišākas, sāk it kā
starot. Lielu telpu virsmas melnos toņos krāso reti, jo tad telpa mazāk
atstaro gaismu, kļūst drūma un nomācoša. To biežāk lieto atsevišķu
nelielu virsmu krāsošanai blakus spilgtajiem krāsu toņiem.
Pelēkā
krāsa atsevišķi ir neizteiksmīga. Kopā ar citām krāsām
tā gan pati iegūst raksturu un izteiksmi, gan palīdz veidot un uztvert dažādas
krāsu nianses. Pelēkā krāsa un tās nianses (zaļganpelēka, zilganpelēka)
piemērotas mierīgas vides veidošanai. Tā noder arī par fonu krāsainiem
elementiem.
Brūnā krāsa
ir samēra neitrāla, to viegli saskaņot ar citām krāsām. Brūnā krāsa it
kā pasvītro virsmas smagumu, bet dara telpu mājīgāku. Tā labi apvieno un
saskaņo spilgtos krāsu toņus, tādēļ brūno krāsu lieto laukumu nodalīšanai.