Balts simbolizē gaismu, gaisu, sauli, tīrību, mieru, nevainību, svētumu, arī pazemību un padošanos. Tā saistās ar dzīvību, mīlestību, arī nāvi.

Balts simbolizē nevainību un pilnību, kā arī absolūtismu. Tā ir krāsa, kura visvairāk saistās ar svētumu: upurdzīvnieki bieži ir balti. Rietumos līgavas tradicionāli tērpjas baltā, taču lielai daļai Āzijas tautu tā ir sēru krāsa. Spokus uzskata par baltiem, jo tā ir krāsa, kas neko nenoslēpj. Balts karogs vēsta par pamieru, tātad – par miera iestāšanos.

Baltā lilija – dažkārt dēvēta par “madonnas liliju” ir nevainības un Jaunavas Marijas simbols. Attēlojot brīdi, kad erceņģelis Gabriēls paziņo Marijai, ka tai nāksies dzemdēt Dieva Dēlu, viņš parasti redzams ar baltu liliju rokās. Kristīgajā baznīcā baltā krāsa saistās ar priestera amatu, kristībām un pirmo Komūniju.

Impresionistu atklājums – saules izgaismojums un baltas krāsas skanīgums gleznā, mūzikā un dzejā. Vasilijs Kandinskis uzskata, ka balta krāsa, neraugoties uz savu pieklusināto lielumu, dod milzīgas izvēles iespējas. Kandinskis, reducējot krāsu ar skaņu, to salīdzina ar pauzi mūzikā. Tā nav pabeigta skaņa, bet nepabeigts klusums. Baltā – starpposms un starppabeigtība.

Baltā – neaprakstīta, tīra papīra lapa, aicinājums uz darbību, sadarbība ar mieru. Ziemassvētku mierinājums, tīrība, Kazimira Maļeviča “Baltā kvadrāta” kosmiskā bezgalība. Baltajā krāsā ir tik daudz gaismas, ka cilvēks sāk izjust savu kosmisko niecību un pietāti pret baltā bezgalību. Balts – gaisma, kas dabā un gleznās palīdz atklāt attēlotā patieso toni.

Baltā absorbē apkārt esošo gaismu un atstaro līdzās esošo krāsu. Baltā krāsa optiski paplašina telpu. Balti griesti šķiet augstāki. Uz balta pamata labāk izceļas vēsie toņi.

Fizioloģiski baltā krāsa iedarbojas nogurdinoši, to vēlams lietot kopā ar siltajām krāsām.

Baltā krāsa latviešiem ir bijusi vismīļākā un ir patikusi visvairāk. Folklorā ļoti daudzos gadījumos par baltas krāsas priekšmetu teikts, ka tas ir skaists. Apzīmējumi “skaists” un “balts” ir gandrīz saplūduši.

Balts ir mīļuma apzīmējums. Dainās dominē šādas formas: “balti bāleliņi”, “balts tautu dēls”, “balta māmuliņa”, “balta māsiņa”, “balta līgaviņa”.

Daudzreiz “balts” dainās nozīmē to pašu, ko vārds “tīrs”. Uz to norāda tādi apzīmējumi kā “balti krekli”, “balti galdi”, “balti vaigi” u.c., bet maldīgi būtu domāt, ka ar vārdu “tīrs” saprotama vienīgi fiziskā tīrība. Dziļākā nozīmē “tīrs’’ nozīmē tikumisku skaidrību.

Mana balta māmulīte

Mani balti audzināja:

Apvilkusi baltu kreklu,

Pacēlusi saulītē.

Baltā audzināšana te simbolizē visus tos labos, dzīvei derīgos, vērtīgos un nepieciešamos tikumus, kurus ievērojot dzīve ir pilnīga un skaista. Arī dabas augstākie spēki un dievības ir raksturoti ar balto krāsu. Saulīte bieži ir “mīļa, balta”, minēta ir arī “balta Māra”, “balti Dieva dēli”, arī Dieva tērps bieži ir balts.

Baltā krāsa latvietim saistās ar visu skaisto, tīro, tikumiski vērtīgo un pat svēto. Tā ir gara skaidrības krāsa.